1954
  • Džuljeta Mazīna filmā „Ceļš” 

Sākas itāļu režijas meistara Federiko Fellīni pasaules triumfs. „Ceļš” (La Strada, 1954) iegūst Amerikas Kinoakadēmijas „Oskaru” 1956. gadā. Divus gadus vēlā iegūst „Oskaru” arī par „Kabīrijas naktīm” (Le notti di Cabiria, 1957). 

1955 20. jūnijs
  • Baiba Indriksone filmā „Uz jauno krastu” 

Pirmā krāsainā Rīgas kinostudijas aktierfilma „Uz jauno krastu”. 

1957 Augusts – septembris
  • Dzidra Ritenberga filmā „Malva” (rež. Vladimirs Brauns) 

Dzidrai Ritenbergai – Volpi kauss par labāko aktierdarbu Venēcijas Starptautiskajā kinofestivālā.  

1957 26. decembris
  • Bibi Andersone un Viktors Šēstrēms filmā „Zemeņu lauks” 

Skarbā ziemeļnieka Ingmara Bergmana „Zemeņu lauks” (Smultronstället), 1950. gadu izskaņā viņu izvirzot par vienu no būtiskākajiem Eiropas autorkino režisoriem. 

1957
  • Tatjana Samoilova un Aleksejs Batalovs filmā „Lido dzērves” 

Krievu kino atkal nonāk starptautiskas uzmanības centrā – ar Mihaila Kalatozova „Lido dzērves” (Летят журавли).  

1958 1. marts

Rīgas mākslas un hronikālo filmu studija tiek pārdēvēta par Rīgas kinostudiju. 

1959/ 1960 4. maijs 16. marts
  • Džīna Sīberga un Žans Pols Belmondo filmā „Līdz pēdējam elpas vilcienam” 

Francijā aizsākas jaunais vilnis: Fransuā Trifo „400 sitieni” (Les quatre cents coups) un Žana Lika Godāra „Līdz pēdējam elpas vilcienam” (À bout de souffle). 

1961 10. oktobris
  • Rīgas kinostudijas ēku komplekss 1960. gados

Oktobra sākumā Rīgas kinostudija pārceļas uz jaunu kompleksu Šmerlī. 

1961
  • „Baltie zvani” 

Uzņemtas divas filmas – Ivara Kraulīša „Baltie zvani” un Ulda Brauna „Sākums”, kas sāk Latvijas kino virzienu – Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu. 

1962 28. februāris
  • „Arī punduri sāka no mazumiņa” (rež. Verners Hercogs, 1970) 

Oberhauzenes manifests un jaunais vācu kino: Vims Venderss, Verners Hercogs, Rainers Verners Fasbinders, Folkers Šlēndors paziņo – „Vecais kino ir miris. Mēs ticam jaunam kino.” 

1 2 3 4 5 6 7 8 9