• Operators Eduards Kraucs (pie kameras), pirmais no labās skaņu operators, filmu tehniķis Voldemārs Blumbergs
  • „Jaunākās Ziņas” 1934. gada 28. aprīlī
  • Filmas „Tautas dēls” (rež. H. Ballašs, C. Haldens, 1934) dziesmu programma
  • „Tautas dēls” (rež. H. Ballašs, C. Haldens, 1934)

Pirmo skaņu hroniku Latvijā filmēja ASV studija FOX. 1933. gadā ar Kārļa Rudzīša konstruēto gaismas skaņu aparātu tika uzņemta īsmetrāžas kultūrfilma „Daugava māmuliņa” (par kultūrfilmām tolaik sauca mūslaiku izpratnē populārzinātniskas dokumentālās filmas). 1934. gada 29. aprīlī uz ekrāniem iznāca pilnmetrāžas skaņu filma „Daugava”, kuru producēja jaunizveidota filmu kompānija „Latvijas skaņu filma. J. Sīlis un b-ri”. Filma tika uzņemta ar brāļu Edgara un Voldemāra Blumbergu konstruēto skaņu aparatūru. Šajā pašā gadā iznāca pilnmetrāžas skaņu kultūrfilma „Gauja”, kuras skaņa ierakstīta a/s UFA paviljonos Berlīnē.

  Pēc Ulmaņa apvērsuma par pirmo grandiozo pasākumu, kas iezīmēja jaunās valsts ideoloģiju, kļuva „Atdzimšanas dziesma” – simbolisks Latvijas vēsturei un Ulmanim veltīts uzvedums 1934. gada jūlijā Esplanādē. No „Atdzimšanas dziesmas” faktiski izauga pirmā Ulmaņa Latvijas muzikālā lielfilma „Tautas dēls”(1934). Tajā bija gan uzveduma sižeta motīvi, gan arī filmas kulminācijā redzams pats „Atdzimšanas dziesmas” uzvedums Esplanādē. Filmas uzņemšanai izveidoja starptautisku grupu. Pirmizrāde publikai notika 1934. gada 18. novembrī vienlaikus divos Rīgas kinoteātros – Palladium un Forum, kā arī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.

  Spriežot pēc aprakstiem, mūzika un dziesmas filmā „Tautas dēls” bija galvenais idejas un emociju izpausmes veids. Filmā piedalījās un dziesmas izpildīja latviešu operdziedoņi Ādolfs Kaktiņš, Nikolajs Vasiļjevs un Voldemārs Ančarovs-Kadiķis, mūziku ieskaņoja Stokholmas Karaliskās operas orķestris un koris, filmas dziesmas tika ierakstītas skaņu platēs.