• Filmas „Aizsprosts” (rež. Aleksandrs Rusteiķis, 1940) plakāts
  • Filmas „Zvejnieka dēls” (rež. Vilis Lapenieks, 1940) plakāts
  • Ņina Melbārde un Pēteris Lūcis – Anita un Oskars filmā „Zvejnieka dēls” (rež. Vilis Lapenieks, 1940)
  • Filmas „Zvejnieka dēls” uzņemšanā: režisors Vilis Lapenieks un operators Alfrēds Polis)
  • Priekšplānā Arnolda Milbreta Bundža, aiz viņa Harija Avena Džims (rež. Vilis Lapenieks, 1940)

Sabiedrisko lietu ministrijas filmu nozarē 30. gadu beigās tika pieņemti darbā trīs filmu režisori – Aleksandrs Rusteiķis, Voldemārs Pūce, Vilis Lapenieks. Viņi veidoja kultūrfilmas un arī uzsāka darbu katrs pie savas inscenētas lielfilmas – Lapenieks ekranizēja Viļa Lāča romānu „Zvejnieka dēls”, Rusteiķis pēc oriģinālscenārija uzņēma filmu „Aizsprosts”. Pūce strādāja pie Kārļa Zariņa vēsturiskā romāna „Kaugurieši”, tomēr šī filma iznāca tikai 1941. gada jūnijā, kļūstot par pirmo padomju Latvijas aktierfilmu.

  1938. gada decembrī Vilis Lapenieks iesniedza Sabiedrisko lietu ministrijai savas iecerētās lielfilmas „Zvejnieka dēls” “īsu ideoloģisku metu”, kurā bija raksturota filmas vide – vientuļš zvejnieku ciems, kurā dzīvo cilvēki, „pirmatnēja spēka piestrāvoti kā pati jūra.”

  Vilis Lapenieks raksturoja arī iecerēto dramatisko konfliktu: „Šajā pirmatnējā patriarhālajā pasaulē rodas cilvēki, rodas notikumi, kas sajauc parasto dzīves kārtību un, kā kramam ar tēraudu saskaroties, šķiļas dzirkstis, tā šiem cietajiem vīriem, sadursmē nākot, rodas drama.”

  Pārējā zvejnieku vide balansē uz reālistiskā un komiskā robežas, skatītājam tiek piedāvāti dažādi amizanti, pazīstami un tāpēc atmiņā paliekoši tipi, piemēram, Harija Avena Džims, Arnolda Milbreta Bundža, kā arī Ellas Jēkabsones Kate.

  Filmas romantisko stīgu nodrošināja Oskara un Anitas attiecības.

  Idejiskais konflikts, ideju cīņa pēc Lapenieka ieceres, filmā risinās starp jauno un veco, tomēr, apliecinot ulmaņlaiku tautas vienības ideju, jaunā uzvara nenoved pie vecā iznīcināšanas.

  Zvejnieka dēla” pirmizrāde notika 1940. gada 22. janvārī kinoteātrī Splendid Palace. Panākumi bija fenomenāli – pirmajās trijās nedēļās Rīgā, Liepājā un Jelgavā filmu noskatījušies 140 000 skatītāju. Filmu ar lieliem panākumiem rādīja arī kaimiņzemēs. Lietuvas laikraksts Lietuvos Aidas rakstīja: “Latvija ar savu kino filmu rūpniecību, kuru cienīgi reprezentē „Zvejnieka dēls”, ieiet jau pasaules klasē un, jāsaka, – to godam dara. Filma „Zvejnieka dēls” ir simpātisks, tīrs un aizgrābjošs mākslas darbs.”