• Režisora scenārija „Šķēps un roze” (rež. L. Leimanis, 1959) fragments
  • Režisora scenārijā jānorāda ar filmēšanu saistītas praktiskas nianses: filmēšanai paredzētais diennakts laiks, kameras novietojums, darbības vieta u.c. To izstrādā režisors kopā ar operatoru un mākslinieku. Režisora scenārija „Šķēps un roze” (rež. L. Leimanis, 1959) fragments
  • Filmas „Vārnu ielas republika” (1970) sagatavošanas perioda grafiks, kurā norādīti visi veicamie darbi un to secība
  • Filmas „Vīrietis labākajos gados” (rež. Oļģerts Dunkers, 1977) mākslinieces Ināras Antones sagatavots aktiermēģinājumu piedāvājums apstiprināšanai Mākslas padomē
  • Filmas „Vīrietis labākajos gados” (rež. Oļģerts Dunkers, 1977) mākslinieces Ināras Antones sagatavots aktiermēģinājumu piedāvājums apstiprināšanai Mākslas padomē
  • Filmas „Purva bridējs” (1966) kostīmu skices
  • Režisors Oļģerts Dunkers, māksliniece Ināra Antone un operators Heinrihs Pilipsons apskata Induļa Rankas skulptūru dārzu, meklējot tēlnieka (lomā – Uldis Vazdiks) darbnīcu filmai „Lietus blūzs” (1982)
  • . Vietas plāns – „Tantaru” mājas, kurās uzņēma filmu „Cīrulīši”. Zīmējumā piefiksēts ēku izkārtojums un citi objekti – nokaltis koks, tiltiņš, izžuvis dīķis un citi
  • Mākslinieka Andra Merkmaņa skices filmai „Vilkatis Toms” (rež. Ēriks Lācis, 1983) - Mades būda
  • Mākslinieka Andra Merkmaņa skices filmai „Vilkatis Toms” (rež. Ēriks Lācis, 1983) - Dormuižas pagalms
  • Mākslinieka Andra Merkmaņa skices filmai „Vilkatis Toms” (rež. Ēriks Lācis, 1983) - Medību zāle
  • Filmas „Pūt, vējiņi!” (rež. Gunārs Piesis) objektu karte
  • Filmas „Pūt, vējiņi!” (rež. Gunārs Piesis) objektu kartē var izlasīt, ka šīs epizodes filmēšanai būs vajadzīgs vējpūtis un lietus iekārta, baltie un melnie dūmi, operatoru grupai – sliedes un ratiņi, bet filmēšanas grupai kopumā – deviņas mašīnas, tai skaitā trīs autobusi. Kadrā Baiba, Zane, Orta, Ciepa un Anda būs ģērbušās „darba tērpos”, grima mākslinieks visām būs sagatavojis grima pamattoni un bizes, Baibai un Zanei – arī skropstas
  • Filmas „Pūt, vējiņi!” (rež. Gunārs Piesis) objektu kartē var redzēt, kā mākslinieks uzzīmējis kadrējuma skici ar attiecīgi pievienotu scenārija fragmentu
  • Filmas „Pūt, vējiņi!” (rež. Gunārs Piesis) objektu karte
  • Filmas „Pūt, vējiņi!” (rež. Gunārs Piesis) objektu kartē var redzēt, kā mākslinieks uzzīmējis kadrējuma skici ar attiecīgi pievienotu scenārija fragmentu
  • Filmas „Vella kalpi Vella dzirnavās” (rež. Aleksandrs Leimanis, 1972) filmēšanas plāns, kuru rūpīgi izstrādājis un uzzīmējis otrais režisors Jānis Streičs
  • Filmas „Vella kalpi Vella dzirnavās” (rež. Aleksandrs Leimanis, 1972) filmēšanas plāns, kuru rūpīgi izstrādājis un uzzīmējis otrais režisors Jānis Streičs

Atkarībā no filmas garuma un sarežģītības pakāpes, tās tapšanas laiks varēja būt no viena līdz vairākiem gadiem. Filmas tapšanā bija iesaistīts liels cilvēku kolektīvs. Filma aizsākās ar scenāriju. Kad to iekļāva plānā, sāka strādāt gandrīz visi kinostudijas dienesti (mākslinieki un kostīmu mākslinieki, dekorāciju nodaļa, rekvizitori, administrācija, aktieri, noslēguma fāzē skaņu režisors, montāžists, laboratorijas darbinieki u.c.). Piedāvājam ieskatu dažos no filmas tapšanas posmiem!

 

SCENĀRIJS

Jebkuras filmas aizsākums ir scenārijs, kas kinostudijā „ieradās” kā autora pieteikums par filmas ideju. Ja ideja rada atbalstu kinostudijas Scenāriju redkolēģijā, ar autoru tika noslēgts līgums par literārā scenārija (kinoscenārija) uzrakstīšanu. Ja Mākslas padome literāro scenāriju akceptē, to sūta apstiprināšanai uz Latvijas un PSRS Kinematogrāfijas komiteju (7 eksemplāri krievu valodā) vai Centrālo televīziju, ja tā būs TV filma.

  Pēc Maskavas akcepta scenāriju vispirms iekļauj kinostudijas tematiskajā plānā, bet, kad noskaidrotas ražošanas iespējas, sastādīta aptuvena tāme, saplānots sēriju skaits un filmēšanas sezona, scenārijs iekļūst konkrēta gada ražošanas plānā.

  Filmas uzņemšanas pamatā ir režisora scenārijs, kur literārā scenārija stāsts ir saskaldīts epizodēs un kadros. Šajā periodā tiek aprēķināts filmēšanas objektu skaits un saskaitīti iespējamie varianti – objekts dabā, daba ar piebūvi, dekorācija dabā, dekorācija paviljonā, interjers. Katram objektam tiek fiksēta filmēšanas sezona un diennakts laiks, režisora scenārija tapšanas laikā vēl aprēķina filmas metrāžu, uzskaita galvenās lomas, otrā plāna lomas un epizodes, fiksē nepieciešamību pēc kombinētajiem kadriem, operatoru grupas tehnikas un komandējumiem, sastāda filmas ražošanas periodu kalendāro plānu utt. 

 

FILMAS SAGATAVOŠANAS PERIODA GRAFIKS

„Ielaist filmu sagatavošanas periodā” – tas ir signāls, pēc kura sāk strādāt gandrīz visi kinostudijas dienesti un, kā redzams filmas „Vārnu ielas republika” (1970) sagatavošanas perioda „tīkla grafikā”, paralēli notiek vismaz desmit dažādi procesi.

  Darbus katrs savā jomā vada filmas inscenētāji – režisors, operators, mākslinieks –, un filmas direktors, piesaistot arī citu profesiju darbiniekus. 

 

AKTIERMĒĢINĀJUMI

Režisors un operators sagatavošanas periodā izvēlas aktierus lomām. Vispirms notiek fotomēģinājumi, kad uz katru lomu aicina vairākus aktierus, un vēlāk pēc fotogrāfijām vērtē ansambļa saderību, aktieru fotogēniskumu u.c. Ir gadījumi, kad fotoproves tiek izlaistas, piemēram, ja režisors lomā iecerējis tieši šo aktieri. Ir arī otra galējība – režisors nolemj filmēt neprofesionāļus un izsludina publisku konkursu uz lomu; visbiežāk konkursus sludināja uz bērnu vai jauniešu lomām. Latvijas kinovēsturē skaļākais konkurss notika 1973. gada janvārī, kad Gunārs Piesis meklēja Baibas un Gatiņa lomu tēlotājus filmai „Pūt, vējiņi!” un kinostudijā pieteicās ap 2000 gribētāju. 

 

KOSTĪMU SKICES

Sagatavošanas periodā kostīmu mākslinieks strādā atkarībā no filmas laikmeta – ja top vēsturiska kostīmfilma no cita gadsimta, vispirms tiek izstudēti attiecīgā laika kostīmi, kā tas redzams filmas „Purva bridējs” (1966) darba materiālos, kur fiksēts 1896. gada līgavas tērps un kostīms, kādā Bavārijas princis dodas medībās. 

 

FILMĒŠANAS VIETU MEKLĒŠANA

Bieži liela daļa filmas darbības norisinās dabā vai kādā konkrētā vidē (lauku mājās, rūpnīcā, mākslinieka darbnīcā, veikalā utt.), un šo vidi sagatavošanas periodā meklē filmas režisors, operators un mākslinieks.

  Vissarežģītāk parasti bija atrast nepieciešamās lauku mājas, īpaši – agrāku laiku filmēšanai. Meklējumi nozīmē režisora, mākslinieka, operatora un fotogrāfa ceļojumus pa Latviju vairāku dienu garumā, izjautājot vietējos zinātājus. Pēc tam mākslinieka blociņā krājas pieraksti, kā tas noticis, meklējot mājas Oļģerta Dunkera filmai „Cīrulīši” (1980) pēc Harija Gulbja lugas – tur Veltas Līnes atveidotā māte pēdējoreiz sapulcina savus bērnus (nākamās paaudzes lomās – Vija Artmane, Juris Lejaskalns, Lilita Ozoliņa, Astrīda Kairiša, Anda Zaice, Uldis Dumpis). 

 

MĀKSLINIEKA DARBS

Paralēli vietu meklēšanai mākslinieks plāno arī objektus, kas tiks filmēti dekorācijās vai interjeros, vispirms iezīmējot katra tēla apdzīvotās vides stilistiku.

  Mākslas padomei, kurā tiks apstiprināti aktieri, mākslinieks gatavo arī dekorāciju un vides skices, reizēm izpaužot arī gleznotāja talantu kā Andris Merkmanis skicēs Ērika Lāča filmai „Vilkatis Toms” (1983). Paralēli šādai glezniecībai top arī precīzas dekorāciju skices un maketi. 

 

OBJEKTU KARTES

Kad sagatavošanas darbi ir veikti un filmēšana jau tuvu, filmas inscenētāji aizpilda objektu kartes, kur režisors ieraksta filmējamā kadra stilistiku, mākslinieks uzzīmē kadrējuma skici, operators atzīmē nepieciešamo tehniku, pēc tam arī pārējie dienesti piefiksē katram kadram vajadzīgos rekvizītus, kostīmus, grimu utt. Filmas „Pūt, vējiņi!” objekta kartē epizodei, kurā „malējas steidzas uz maltuvi” un Baiba ierauga nolūzušu lielo egli, režisors Gunārs Piesis piezīmēs raksta: „Tuvojošās lietusgāzes un vētras pieaugošās dinamikas kulminācija. Sievietes iet uz darbu, sargājoties no skarbiem vētras brāzieniem. Lūst varenā egle. Trokšņu efekti saskaņojas ar mūziku”. Objektu kartē ietilpst arī attiecīgie scenārija fragmenti. 

 

FILMĒŠANAS PLĀNS

Ja filmēšana ir sarežģīta, ar lieliem masu skatiem, pirotehniku utt. un ja vēl grupā ir kāds tik centīgs jauniņais kā Jānis Streičs otrā režisora statusā Aleksandra Leimaņa filmā „Vella kalpi Vella dzirnavās” (1972), tad top rūpīgs epizodes plāns, kur iezīmēta gan kameras atrašanās vieta un filmēšanas leņķi, gan mizanscēna un aktieru pārvietošanās.